(((straumēšana@))) Slovākija Latvija skatīties interneta
Cita Norvēģija - Rīgas LaiksNorvēģija pēc 22. jūlija ir cita Norvēģija. Pirmā ziņa: Oslo centrā sprāgusi bumba, vairāki beigti. Skatos televīzijas ziņas. Valdības ēka, kā arī vairākas apkārtējās ēkas, smagi cietušas. Oslo centrs šķiet izmiris. Tikai policisti un zaldāti pilnā bruņojumā. Ziemeļvalstu galvaspilsētā! Kaut kas neredzēts! Iedzīvotājus mudina turēties mājās. Apjukums: kas notiek, kas vēl gaidāms? Pirmā doma: diez kādēļ islāmistu ekstrēmisti izvēlējušies spridzināt Oslo? Varbūt tādēļ, ka norvēģi ir Afganistānā, vai viņi vienkārši pieņēmuši, ka Oslo nav tādas modrības pret terora aktiem kā lielajās Eiropas pilsētās? Pazib doma: bet varbūt tie nav islāmisti.
RIGA IFF Kino klubs – tiešsaistes nodarbības skolēniem
Tiešraide: Norvēģija - Latvija 1:4 (spēle galā) - Sportacentrs.com
Nekādas runas par atriebību. Tikai par turēšanos kopā. Norvēģija pēc 22. Manā bērnībā Norvēģija, kuru iepazinu ar vecāku starpniecību, bija mistiska, kalniem un mežiem klāta zeme, kur dzīvoja troļļi un Pērs Gints. Gadu gaitā atceros vecās paaudzes apbrīnu Norvēģijas literatūrai: Hamsuns, Ibsens, Unsete. Mūzikā tas bija Grīgs. Tad vēl Ziemeļpola braucēji, Kontiki Heijerdāls un, protams, vikingi (kaut gan mans tēvs uzskatīja, ka kuršu vikingi bijuši pārāki). Norvēģu literatūra tika pretstatīta zviedru literatūrai, kura visumā esot vāja vai vājprātīga (Strindbergs). No zviedriem turpretim uzzināju, ka norvēģi ir sava veida naivi radinieki no laukiem. Par viņu valsts svētkiem tika ironizēts.
Jo pie viņiem, lūk, 17. maijā pat radikāli vai anarhistiski noskaņoti intelektuāļi uzvelk labāko uzvalku vai tautastērpu un bez jebkādas ironijas piedalās šajos visas tautas svētkos. Skolas gatavojas jau nedēļām iepriekš. Tā bija un ir diena, kad visi norvēģi, neatkarīgi no statusa sabiedrībā, šķiras vai politiskās partijas piederības, jūtas kā brāļi un māsas. Šis naivais, nekomplicētais nacionālisms, zem kura, protams, slēpjas dažādo politisko uzskatu konflikti, ir augsne, kurā veidojies gan slepkava Anderšs Breivīks, gan sabiedrības reakcija uz viņa brutālajiem varas darbiem, gan Norvēģijas sociāldemokrātiskais premjers Jenss Stoltenbergs (viņa tēvs ir leģendārais bijušais ārlietu ministrs Tūrvalds Stoltenbergs; tabloīdiem patīk Stoltenbergus dēvēt par Norvēģijas Kenedijiem.
Norvēģija vs Latvija tiešraides straume: skatieties tiešsaistē
) Jenss Stoltenbergs pārstāv moderno, atvērto, jaunbagāto, liberālo un toleranto Norvēģijas centrālo varu, kuras nostāja ir: mēs esam izvilkuši lielo laimestu, mums ir nafta, tādēļ mums jāuzņemas atbildība pret citiem, kurus zeme nav šādi apdāvinājusi, bez tam mums vajadzīgs un priekšdienās vēl jo vairāk būs vajadzīgs darbaspēks (starp citu, jau tagad vairāki tūkstoši zviedru strādā Norvēģijā) – vienalga, islāmam vai citai reliģijai piederīgie. Savukārt Breivīks jūtas apdraudēts no visiem šiem svešķermeņiem, kas savā starpā sarunājas viņam nesaprotamās mēlēs, kas nāk no zemēm, uz kurām samērā nesen norvēģu vikingi devās dēkainos, varonīgos sirojumos. Viņš redz savas bērnības 17. maiju izpostītu, savas tautasdziesmas minaretu lūgšanu aicinājumu pārkliegtas. Un viņš nav vienīgais – ne Norvēģijā ne pārējās Ziemeļvalstīs.
Nākamā rīta tūlīt ieslēdzu televīzijas ziņas, Sky News lieliem burtiem un cipariem vēstī, ka 84 beigti (vēlāk izrādījās, 69). Un slepkava: Anderšs Breivīks, blonds norvēģis! Zviedrijas nacionālās televīzijas 2. kanāls pieslēdzies Norvēģijas TV tiešraidei. Skatos visu dienu. Nav problēmu saprast norvēģu valodu.
Pēc Lārsona pēkšņās nāves žurnāls, tagad jau bagāts, turpina sava dibinātāja misiju. Izrādās, ka viņu darbs ir visai vajadzīgs. Pirmajās dienās pēc Breivīka sarīkotajiem terora aktiem Norvēģijas un Zviedrijas slepeno dienestu pārstāvji intervijās apgalvoja, ka viņiem esot pietiekami labs pārskats par labējo grupējumu aktivitātēm. Taču pēc kādas nedēļas vēlāk kā viņi, tā arī Anglijas slepenie atzinās, ka tomēr neesot pietiekami sekojuši labējo ekstrēmistu grupējumu aktivitātēm, jo gandrīz visi resursi novirzīti islāmistu izsekošanai. Pavisam nesen Dānijas dienests ziņoja, ka atklāts vesels labējo ekstrēmistu grupējumu tīkls. Norvēģija pēc 22.
Aiza starp radikāli atšķirīgām domām nav nemaz tik dziļa, taču starp domām un rīcību ir bezdibenis. Labējais ekstrēmisms Ziemeļvalstīs nav nekas jauns. Etniski tik homogēnā Ziemeļeiropa, no kuras pavisam nesen notika masveidīga izceļošana – 20. gadsimta sākumā vairāk nekā miljons zviedru izceļoja uz ASV – pēc Otrā pasaules kara piedzīvojusi vērā ņemamas demogrāfiskas izmaiņas. Izsekot labējo ekstrēmistu grupējumiem un to darbībai bija žurnālista, Millenium triloģijas autora Stīga Lārsona, un viņa vadītā žurnāla Expo galvenais pašizvirzītais uzdevums.
ASV vs Latvija hokeja tiešraide: kā skatīties bez maksas - Crast.net
Ir neticami mierīga, mazliet mākoņaina diena. Šur tur redzu jauniešu grupas, dzirdu diskusijas par politiku, taisnīgāku pasauli. Pēkšņi atskan tādi kā šāvieni, varbūt uguņošana. Satrūkstos, skrienu skatīties, kas tur ākstās. Ieraugu policistu, domāju, prasīšu viņam. Tuvojoties redzu: kāds, tērpies policijas uniformā, sistemātiski šauj uz visiem, kas gadās tuvumā. Es skrienu, nonāku krastā, metos ūdenī. Vēl šāvieni. Drēbes smagas. Tumsa.
Kad noslepkavoja Ūlofu Palmi, Zviedrija zaudēja savu nevainību, 22. jūlijā Norvēģija zaudēja savējo. Kāds būs 17. maijs nākamgad? Tikpat pašsaprotami nevainīgs, lepnuma un prieka pilns kā agrāk? Diez vai. Varbūt vēl vairāk iekļaujošs? Varbūt norvēģi būs pirmie, kas apvienos dziļi izjustu nacionālo lepnumu ar patiesu demokrātiju un toleranci visu iedzīvotāju vidū. Stoltenbergs sacīja, ka tas nenozīmējot, ka visiem jādomā vienādi – jārespektē un jāuzklausa arī tie, kuri uzskata, ka valdības imigrācijas politika ir nepareiza, valstij bīstama. Tuvākā nākotne rādīs, kā norvēģi, atgriezušies ikdienā, spēs tikt galā ar marginalizēto grupu neuzticību pret demokrātijas mehānismiem, kā politiskās partijas, organizācijas un mediji spēs viņus iesaistīt. Stoltenberga apvaldītā, empātijas pilnā publiskā uzvedība, viņa spēja izrādīt upuru radiniekiem patiesu līdzjūtību un šai traģiskajā situācijā iedvest iedzīvotājiem cerību ir izpelnījusies starptautisku apbrīnu.
Imigrantiem naidīgas partijas atrodamas visos Ziemeļvalstu parlamentos. Breivīks savā manifestā gan tās kritizē kā pārāk mērenas, vienīgi Somijas sannfinlandieši (SannFinland – “īstenie somi”) izpelnās viņa atzinību. Breivīks jutās marginalizēts, prese nepieņēma viņa rakstus, vienīgais glābiņš viņam bija blogosfēra, kur varēja izteikt savu neuzticību politiskajai iekārtai un tradicionālajiem medijiem – tur viņa rakstus neviens nenoraidīja, neviens viņam nerunāja pretī. Nav iespējams aizliegt domas. Nav iespējams aizliegt naidu.
[[[Skatieties tiešsaistē]>>]] Slovākija Latvija tiešraide 2 novembris 2022